Pāvests: "Pasaulei ir vajadzīga brīva, objektīva informācija"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests par paradoksālu novērtēja to, ka komunikācijas laikmetā, ziņu un mediju aģentūras pārdzīvo krīzes periodu. Līdzīgā veidā, krīzi piedzīvo arī tie, kuri patērē informāciju, bieži vien nepatieso pieņemot par patieso un patieso par mākslīgo. Tomēr, neviens nedrīkst teikt “Es nezināju”. Informācija ir sabiedrības labums, kas jāaizstāv. Tāpēc, Leons XIV aicināja uz sadarbību starp pilsoņiem un žurnālistiem. “Viena no aktīvas pilsonības formām,” viņš teica, “ir novērtēt un atbalstīt profesionāļus un aģentūras, kas ar savu darbu apliecina nopietnību un patiesu brīvību.”
Pāvests pieminēja reportierus, kuri riskē ar dzīvību, lai informētu par to, kas patiesībā notiek. Laikā, kuru iezīmē vardarbīgi konflikti, daudzi žurnālisti ir gājuši bojā, pildot savus pienākumus. Viņi ir kara un kara ideoloģijas upuri, kura vēlas, lai žurnālistu tur nebūtu vispār. “Ja šodien zinām, kas notiek Gazā, Ukrainā un jebkurā citā zemē, kas ir slacīta ar asinīm, tad lielā mērā ir jāpateicas viņiem,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka brīva pieeja informācijai, ir balsts, kas tur sabiedrības celtni un tāpēc esam aicināti to aizsargāt un nodrošināt.
Svētais tēvs aicināja sargāt komunikāciju no kļūdainas, graujošas domāšanas, no netaisnīgas sāncensības un no degradējošas uzmanības piesaistīšanas prakses, tā saucamās “click bait”. Ziņu aģentūras atrodas priekšējās informācijas pozīcijās un pašreizējā komunikācijas vidē tās ir aicinātas darboties saskaņā ar principiem, kas vieno kompānijas ekonomisko ilgtspējību un patērētāju tiesības uz korektu un sabalansētu informāciju.
Pāvests atzīmēja, ka žurnālistiem, kuri strādā ziņu aģentūrās, ir jābūt pirmajiem notikumu vietā un no viņiem tiek gaidīts, lai tie ātri pasniegtu ziņas pat sarežģītās un dramatiskās situācijās. Tāpēc, viņu kalpojums prasa kompetenci, drosmi un ētikas izjūtu.
Leons XIV uzsvēra, ka cilvēka liktenis nav dzīvot pasaulē, kur patiesību vairs nevar atšķirt no fikcijas. Mākslīgais intelekts maina veidu, kādā saņemam informāciju un komunicējam, taču ir jāuzdod jautājums, kas to vada un ar kādiem mērķiem? Ir jārūpējas, lai tehnoloģijas neaizvietotu cilvēkus, un lai informācija un algoritmi, kas šodien valda, neatrastos tikai dažu cilvēku rokās.
“Pasaulei ir vajadzīga brīva, objektīva informācija,” vēlreiz uzsvēra pāvests. Šajā sakarā viņš atgādināja vēsturnieces, filozofes un politoloģes Hannas Ārendas brīdinājumu par to, ka “totalitārās varas ideāls subjekts nav vis pārliecināts nacists, vai komunists, bet gan cilvēks, kurš vairs nespēj atšķirt faktus no fikcijas un patieso no nepatiesā” (“The Origins of Totalitarianism”, 474).
“Ar savu pacietīgo un rūpīgo darbu jūs varat būt par barjeru attiecībā pret tiem, kuri ar seno melu mākslu cenšas radīt šķelšanos ar mērķi valdīt caur nošķiršanu,” žurnālistiem sacīja pāvests. Noslēgumā viņš aicināja: “Nepārdodiet savu autoritāti!”
