Leons XIV Nīkajā aicina iet vienotības un brālības ceļu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Atšķirībā no senās bazilikas, kas 740. gadā tika iznīcināta zemestrīcē un ko appludināja Iznikas ezera ūdeņi, Baznīcas pirmā ekumeniskā koncila mantojums izdzīvoja cauri gadsimtiem. Leons XIV kopā ar citu Baznīcu pārstāvjiem skaitīja Nīkajas Credo tajā pašā vietā, kur tas tika formulēts pirmo reizi. Lūgšana notika pie ikonām, kurās attēlots Kristus un koncila dalībnieki.
Klātesošo vidū bija ne tikai pareizticīgo Baznīcu patriarhi, bet arī protestantu kopienu pārstāvji. “Mēs neesam šeit pulcējušies vienkārši, lai atcerētos pagātni vai domātu tikai par vēsturi”, sacīja Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs, kurš arī bija šīs ekumeniskās lūgšanas iniciatīvas autors. “Mēs esam šeit, lai liecinātu par to pašu ticību, ko izteica Nīkajas tēvi.” Romas imperatora Konstantīna I aicināti, koncila tēvi 325. gadā sapulcējās tagadējā Iznikas pilsētā, lai nosodītu un atspēkotu ariānismu un apliecinātu ticību pestīšanai Jēzū Kristū un vienīgajā Dievā, kas ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars. “Mēs atgriežamies pie šī kristīgās ticības avota, lai virzītos uz priekšu” uzsvēra Konstantinopoles pareizticīgo Baznīcas vadītājs.
Pāvests Leons XIV savā uzrunā atgādināja, ka šajā dramatiskajā laikā, kad dažnedažādā veidā tiek apdraudēta cilvēka cieņa, Nīkajas koncila 1700. gadadiena ir vērtīga iespēja sev pajautāt, kas ir Jēzus Kristus mūsdienu cilvēku dzīvē un kas Viņš ir katram no mums. Šis jautājums ir īpaši svarīgs kristiešiem, kuriem riskē uzskatīt Jēzu tikai par sava veida harizmātisku līderi vai pārcilvēku. Tie ir maldi, kas beigās noved pie skumjām un apjukuma – sacīja Romas bīskaps. Ārijs noliedza Kristus dievišķību un ignorēja Iemiesošanās realitāti. “Taču ja Dievs nekļuva cilvēks,” jautāja pāvests, “kā mirstīgās būtnes var piedalīties Viņa nemirstīgajā dzīvē?” “Nīkajas koncilā un arī šodien uz spēles ir likta mūsu ticība Dievam, kurš Jēzū Kristū kļuva tāds pats kā mēs, lai padarītu mūs par ‘dievišķās dabas līdzdalībniekiem’,” teica Leons XIV.
Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka šīs kristoloģiskās ticības apliecināšana ir fundamentāli svarīga kristiešu ceļā uz pilnīgo vienotību, jo to pieņem visas kristīgās Baznīcas un kopienas visā pasaulē. Nīkajas Credo ir tā dziļā saite, kas jau vieno visus kristiešus – viņš uzsvēra. Pie tam, jo vienotāki mēs būsim, jo ticamāka būs mūsu liecība par Kristu. Evaņģēlijs ir cerības vēsts visiem cilvēkiem. Tā ir miera un brālības vēsts.
Leons XIV izcēla ne tikai vienotību kristiešu starpā, bet arī brālību starp visu tautību un reliģiju cilvēkiem. Šajā kontekstā viņš uzsvēra: "Tāpat kā jebkāda veida fundamentālisms un fanātisms, ir stingri jānoraida arī reliģijas izmantošana kara un vardarbības attaisnošanai. Tā vietā ir jāizvēlas brālības, dialoga un sadarbības ceļš."
