Pāvests Leons XIV apmeklē Sultāna Ahmeda mošeju

Silvija Krivteža - Vatikāns

Stambula - miljonu pilsēta pie Bosfora jūras šauruma lepojas ar vairāk nekā 2500 gadu senu vēsturi. Par to liecina senie mūri, šauro ieliņu labirints, pilis un mošejas. Viena no pasaules ievērojamākajām celtnēm – Zilā mošeja – savu nosaukumu guvusi Iznikas pilsētā izgatavoto flīžu dēļ, kurās dominē zilā krāsa. 1600. gadā sultāns Ahmeds I to uzcēla netālu no svētās Sofijas bazilikas. Zilā mošeja ir arhitektoniskās elegances un harmonijas šedevrs. Tai ir seši minareti - augsti torņi ar vaļēju galeriju augšā, no kurienes mulla musulmaņus aicina uz lūgšanu.

29. novembrī, īsi pēc plkst. 9.00 (plkst. 7.00 pēc Itālijas laika), Svētais tēvs ieradās Sultāna Ahmeda mošejā. Īsā un klusā vizīte bija viņa cieņas apliecinājums pret valsti, kur 99 procenti iedzīvotāju ir musulmaņi. Pāvests apskatīja bagātīgi dekorētās ēkas interjeru un noklausījās stāstu par mošejas vēsturi. Zilo mošeju ir apmeklējuši arī divi viņa priekšgājēji - Benedikts XVI 2006. gadā un Francisks 2014. gadā. Ieejot mošejā, pāvests Leons XIV atbilstoši musulmaņu paradumam noāva apavus, tāpat kā pārējie delegācijas locekļi.

Zilā mošeja ir ne tikai arhitektūras šedevrs, bet arī ieņem īpašu vietu Turcijas vēsturē un kultūrā. Tā ir kalpojusi kā musulmaņu kulta vieta vairāk nekā 400 gadus, un tā joprojām ir Osmaņu impērijas spēka un sasniegumu liecība.