Harisa – Libānas kristiešu garīgais centrs
Silvija Krivteža - Vatikāns
Lai gan kristiešu klātbūtne Libānā aizsākās jau kristietības pirmsākumos, Marijas svētnīcas, kas mūsdienās ir viena no svarīgākajām svētceļojumu vietām valstī, vēsture aizsākās nedaudz vairāk kā pirms 100 gadiem. Iniciatīva to izveidot, lai pieminētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas dogmas pasludināšanas 50. gadadienu, radās 1904. gadā, pateicoties toreizējam Antiohijas maronītu patriarham Elijam Hoajekam.
Par kapelas vietu tika izvēlēts akmeņains kalns Harisā, aptuveni 30 km no Beirūtas, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Džunijas līci un Libānas kalniem. 1908. gadā tur tika uzcelta neliela kapela, kuras centrālais elements bija 8,5 metrus augsta un 15 tonnas smaga bronzas statuja, kurā Marija stiepj rokas Beirūtas virzienā. Dievmātei tika dots tituls "Libānas kundze" (Notre-Dame de Liban), vārds, kas ātri izplatījās visā maronītu diasporā. Patriarhs Hoajeks toreiz pirmo reizi viņu nosauca par Libānas karalieni. Tāpēc libānieši godina Mariju kā savu Aizstāvi un uzsver, ka viņas aizlūgumu par valsti apliecina fakts, ka pati statuja, neskatoties uz tās atrašanās vietu, nekad nav cietusi pilsoņu kara vai citu daudzu nemieru laikā.
Harisa ātri kļuva par lūgšanu vietu ne tikai dažādu konfesiju kristiešiem, bet arī musulmaņiem, kas godā Mariju, Jēzus Māti, lai gan neatzīst Viņa dievišķību. Kopš 2010. gada šīs kopīgās dievbijības īpaša izpausme ir valsts svētki, kas Libānā noteikti 25. martā, Kunga Pasludināšanas svētkos, un ir pasludināta par Nacionālo islāma un kristiešu dialoga dienu. Šajā dienā kristieši un musulmaņi īpašā veidā godina Mariju.
1997. gadā Jānis Pāvils II izvēlējās Libānas Dievmātes baziliku Harisā par tikšanās vietu ar jauniešiem sava vienīgā svētceļojuma laikā uz šo valsti. Viņš ne tikai uzrunāja jauniešus ar vēstījumu par sekošanu Kristum, kas joprojām ir aktuāls arī šodien, un vēsturisku aicinājumu nojaukt mūrus, kas ierobežo viņu tautu, bet arī parakstīja pēcsinodālo apustulisko pamudinājumu "Jauna cerība Libānai" – Libānas katoļu bīskapu sinodes, kas norisinājās Vatikānā 1995. gadā, apspriežu augli.
Kad pāvests Benedikts XVI apmeklēja Libānu 2012. gadā, sava pontifikāta pēdējā apustuliskā ceļojuma laikā, viņš lūdzās pie Libānas Dievmātes kājām, un netālu esošajā Melkītu Svētā Pāvila bazilikā parakstīja vēl vienu Tuvo Austrumu kristiešiem izšķiroši svarīgu dokumentu: pēcsinodālo pamudinājumu "Ecclesia in Medio Oriente" par Baznīcu Tuvajos Austrumos, kopību un liecību. 1. decembrī plkst. 9.20 pēc vietējā laika Harisas svētnīcā Leons XIV tikās ar bīskapiem, garīdzniekiem, konsekrētajām personām un pastorālajiem darbiniekiem.
