Kristīgais humānisms – Eiropas kultūras pamats

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvests savā uzrunā izcēla cerību kā diplomātiskās darbības pamatvērtību un uzsvēra, ka starptautiskajā kontekstā dialogu nedrīkst aizstāt ar “aizskarošu” valodu. Cerība diplomātijā nav miglains sapnis. Tā nav neskaidra vēlme pēc nenoteiktām lietām, bet gan gribas stāja, kas stingri tiecas pēc labā un taisnīguma. Līdz ar to cerība ir ļoti nozīmīga tieši diplomātijā, jo īpaši tad, kad saskaroties ar spriedzi un grūtībām, ir jācenšas panākt dialogs un vienošanās. Tā kā mēs ceram saprasties, tad mēs cenšamies to darīt, meklējot labākos veidus un vārdus.

Leons XIV uzsvēra nepieciešamību pareizi lietot vārdus. Kā īstiem kristiešiem un godīgiem pilsoņiem mums ir jāizvairās no divdomības, jārunā patiesība un jāveicina savstarpēja vienprātība. “Tam, kurš zina, ko teikt”, viņš sacīja, “nav vajadzīgi daudzi vārdi, bet tikai pareizie: tādēļ mācīsimies dalīties ar vārdiem, kas nes labumu, izvēlēties vārdus, kas veicina sapratni, liecināt ar vārdiem, kas izlīdzina kļūdas un piedod apvainojumus. Tas, kas nogurst no dialoga, nogurst cerēt uz mieru”.

Itālijas diplomātijas Jubilejas ietvarā Leons XIV atgādināja svētā Pāvila VI teikto Apvienoto Nāciju Organizācijas asamblejas laikā pirms 60 gadiem: “Lai nekad vairs nebūtu kara! Lai nekad vairs nebūtu kara! Mieram, mieram ir jāvada tautu un visas cilvēces likteņus.” Leon XIV uzsvēra, ka miers ir pienākums, kas vieno cilvēci kopīgos taisnīguma meklējumos. “Lai saglabātu un veicinātu patiesu mieru,” viņš mudināja, “esiet dialoga cilvēki, kuri prot lasīt laika zīmes saskaņā ar tiem kristīgā humānisma principiem, kas ir Itālijas un Eiropas kultūras pamatā”.