Leons XIV uzsver kristīgās formācijas nozīmi
Inese Šteinerte - Vatikāns
Tomēr, Svētā tēva uzruna vairāk bija veltīta kristīgās formācijas tematam. Atsaucoties uz apustuļa Pāvila vēstuli galatiešiem, kurā teikts: “Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos” (4,19), Leons XIV norādīja, ka kristīgā formācija notiek zem “dzemdēšanas” zīmes, tā ir dinamika, lai “dotu dzīvību”, lai “liktu piedzimt”. Neraugoties uz sāpēm, šī dinamika mācekli ved pie vitālas vienotības ar pašu Pestītāja personu, kas dzīvo un darbojas cilvēkā un spēj pārveidot “miesas dzīvi” “dzīvē Kristū, kurš mājo mūsos”.
Pāvests atzīmēja, ka formatora kā “pedagoga” persona Baznīcā dažreiz dominē pār “tēva” personu, kas spēj dāvāt ticību. Tomēr, formatoru misija ir daudz augstāka, tādēļ nedrīkt palikt pie doktrīnas, prakses, ētikas ievērošanas, bet ir dāsni un ar mīlestību jādalās tajā, no kā dzīvojam, esot gataviem ciest kopā ar citiem tāpat, kā cieš vecāki, kuri upurējas bērnu labā.
“Tas mūs ved pie otra formācijas aspekta, proti, pie kopības dimensijas” teica Svētais tēvs. Viņš uzsvēra, ka ne jau priesteris, vai katehēts, vai harizmātiskais līderis vieni paši ved pie ticības, bet gan Baznīca – vienota, dzīva, sastāvoša no ģimenēm, jauniešiem, konsakrētajiem, celibātā dzīvojošajiem, no visiem, kuri, jo īpaši jaunajām paaudzēm, nodod prieku un jēgas pilnību.
Pēc augšāmcelšanās Jēzus apustuļiem uztic misionāro sūtību, sakot tiem mācīt visas tautas, kristīt tās, un likt ievērot Viņa baušļus. Pāvests uzsvēra, ka šajā mandātā ir rodami citi būtiski formatora misijas elementi. Vispirms tā ir nepieciešamība veicināt regulāru, iesaistošu un personīgu dzīves ceļu, kas sakņojas Kristībā un sakramentos, jo bez tiem nav kristīgās dzīves. Seko palīdzība, uzsākot ticības ceļu un jaunu dzīves veidu, kas aptver visu eksistenci, privāto un publisko, tādu, kā darbs, attiecības un ikdienas uzvedība.
Bez tam, ir nepieciešamība kristīgajās kopienās rūpēties par formācijas aspektiem, kuru mērķis ir dzīvības respekts visās tās fāzēs, pārkāpumu novēršana pret nepilngadīgajiem un vājākajiem sabiedrības locekļiem, kā arī upuru garīgā pavadība un atbalsts.
Noslēdzot uzrunu Laju, ģimenes un dzīvības dikastērija plenārsesijas dalībniekiem, Leons XIV sacīja, ka formācijas māksla nav viegla. Gan personīgā, gan kopienas līmenī tā prasa pacietību, uzklausīšanu, pavadību un pārliecināšanos par rezultātiem. Izaicinājumi dažreiz var šķist pārāki par formatoru spēkiem un resursiem, taču pāvests iedrošināja nebaidīties, bet sākt no mazumiņa, ticībā sekojot “sinepju graudiņa” (sal. Mt 13, 31-32) loģikai, paļaujoties uz Kungu, kurš vajadzīgajā brīdī dos spēku, uz cilvēkiem un uz nepieciešamajām žēlastībām. Visbeidzot, Svētais tēvs aicināja raudzīties uz Jaunavas Marijas ticību, to atdarināt un vienmēr paļauties uz viņas aizbildniecību.
