Pāvests Kristus leģionāriem: vara nav līdzeklis dominēšanai, bet kalpošanai
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pāvests atgādināja, ka harizma ir Svētā Gara dāvana. Katrs institūts un katrs tā loceklis ir aicināts iemiesot to savā personīgajā un kopienas dzīvē. Formu un stilu daudzveidība nevājina vienotību, bet to bagātina, līdzīgi kā "daudzskaldnis, kas atspoguļo visu atsevišķo daļu saplūšanu, kas saglabā savu oriģinalitāti" (Apustuliskais pamudinājums Evangelii Gaudium, 236). Šī iemesla dēļ no daudzveidības nevajadzētu baidīties, bet to ir jāatzīst un jāizprot, un jāļauj tai izpausties, lai atbildētu uz Dieva aicinājumu ar vēl lielāku uzticību. Tāpat kā ģimenē katram loceklim ir sava identitāte un misija, tā arī jūsu vidū dāvanu daudzveidība atklāj Gara auglību un stiprina kopīgo misiju, - uzsvēra Romas bīskaps.
Harizma ir Svētā Gara dāvana, kas paredzēta Baznīcas atjaunošanai un celšanai. Tāpēc to ir jāpieņem ar prieku un pateicību. "Atcerieties, ka jūs neesat harizmas īpašnieki, bet gan tās aizbildņi un kalpi. Jūs esat aicināti veltīt savu dzīvi, lai šī dāvana turpinātu nest augļus Baznīcā un pasaulē. Šis ir laiks, lai izvērtētu līdzšinējo ceļu un ar Svētā Gara palīdzību saskatītu turpmāko ceļu. Tikšanās laikā jūs esat apsvēruši pārvaldības un autoritātes īstenošanu institūtā kā vienu no centrālajām tēmām," - teica Romas bīskaps.
Pāvests skaidroja, ka autoritāte klostera dzīvē netiek saprasta kā dominēšana, bet kā garīga tuvība un kalpošana saviem brāļiem. Tās īstenošanai jāizpaužas "pavadīšanas mākslā", mācoties novilkt sandales otra cilvēka svētās zemes priekšā. Autoritāte reliģiskajā dzīvē kalpo arī kopienas dzīves iedvesmošanai, virzot to uz Kristu, uz dzīves pilnību Viņā, izvairoties no jebkādas kontroles formas, kas nerespektē personas cieņu un brīvību. Starp reliģiskās pārvaldības pamatuzdevumiem ir arī uzticības harizmai veicināšana. Šajā nolūkā ir jāstiprina pārvaldības stils, ko raksturo savstarpēja uzklausīšana, līdzatbildība, brālīga tuvība un kopīga izšķiršanās. Laba pārvaldība, nevis koncentrējot visu sevī, veicina subsidiaritāti un visu kopienas locekļu atbildīgu līdzdalību, - teica Svētais tēvs.
Konsekrētā dzīve rada telpu, kur Evaņģēlijs tiek pārvērsts konkrētā brālībā, - skaidroja pāvests. - Šajās dienās jūs neapšaubāmi esat piedzīvojuši kopību starp brāļiem un māsām no dažādām kultūrām, realitātēm, dažādām paaudzēm, kā arī starp tiem, kas pilda pārvaldības pienākumus, un tiem, kas kalpo ikdienā kopienās un misijās. Jūsu uzdevums ir sniegt šo redzamo liecību par savstarpēju klausīšanos un kopīgu Dieva gribas meklēšanu gan savām kopienām, gan tiem, kurus satiekat savā ceļā, - atgādināja Svētais tēvs.
