Pieeja medicīnai ir universālas tiesības, nevis izredzēto privilēģija!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests norādīja uz mūsdienu rūgto paradoksu – pasaulē, ko plosa konflikti, milzīgi ekonomiskie un tehnoloģiskie resursi tiek tērēti ieroču ražošanai. Ir svarīgi, turpretim, veltīt laiku, talantus un spēkus nevis, lai nogalinātu, bet gan, lai pasargātu dzīvību un katra cilvēka veselību. Pieeja medicīnai ir universālas tiesības, nevis tikai izredzēto privilēģija.
Atsaucoties uz COVID 19 pandēmijas pieredzi, Leons XIV atzīmēja, ka ikviena cilvēka labklājība ir nesaraujami saistīta ar visas sabiedrības veselību. Viņš salīdzināja veselības aizsardzības sistēmu ar mozaīku. Tās panākumi ir atkarīgi ne tikai no dažu fragmentu, tādu, kā zinātne, tehnoloģijas, resursi kvalitāte, bet arī no tā, cik harmoniski tie ir savienoti ar politiku un ētiku. Rūpes par veselību prasa ievērot sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos faktorus.
Iedziļinoties profilakses tematā, Romas bīskaps norādīja uz plaisu starp dzīves kvalitāti dažādās valstīs un sociālajās grupās. Viņš nosauca par liekulīgām deklarācijas par cilvēku dzīvības vienlīdzību, ja pasaule tajā pašā laikā ignorē strukturālus nevienlīdzības cēloņus, sākot no ienākumu līmeņa līdz dzīves apstākļiem.
Nosodot karus, pāvests īpaši izcēla slimnīcu un civilo infrastruktūru sagrāvi. Viņš to nosauca par vissmagāko noziegumu pret dzīvību. Leons XIV pieminēja starpdisciplināro pieeju ar nosaukumu “One Health” (“Viena veselība”), ko izvirza Pasaules Veselības organizācija. Pāvests atzīmēja, ka šī pieeja ir balstīta uz cilvēka labklājību ciešā saistībā ar ekoloģisko situāciju un visām dzīvības formām. Viņš norādīja, ka cilvēka dzīvība nav iespējama bez citām radībām, tāpēc rūpēm par veselību ir jākļūst par jebkuras sabiedriskās politikas sastāvdaļu.
Svētais tēvs aicināja atteikties no dzīšanās pēc tūlītējas peļņas medicīnā. Viņš apliecināja, ka apstākļos, kad ir vērojama dezinformācija un skepse attiecībā pret zinātni, uzticību var atgūt tikai ar “rūpju kultūru”, kas balstās uz visu cilvēku trausluma atzīšanu. “Mums ir jābūt tuviem cits citam ne tikai tāpēc, ka kāds ir saslimis, bet tāpēc, ka ikviens cilvēks ir trausls pēc savas dabas,” teica pāvests.
Leons XIV izcēla nepieciešamību nostiprināt starptautiskās saites un piesauca starptautiskās organizācijas no jauna kļūt par dialoga un vidutājības telpu, lai pretotos pret “spēka loģiku”, vai tā izpaustos kā ierocis vārdos, vai arī kara darbībā.
Uzrunas beigās pāvests novēlēja, lai Pontifikālās Dzīvības akadēmijas centieni kļūst par “efektīvu to kopīgo rūpju apliecinājumu, kurās atspoguļojas Dieva attieksme pret mums, jo Viņam rūp katrs no saviem bērniem.”
