Pāvests apmeklē «Ugunszemi» – teritoriju, kurā mafija izgāž toksiskos atkritumus
Silvija Krivteža - Vatikāns
Ačeras Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katedrālē Leons XIV tikās ar Neapoles diecēzes bīskapiem, konsekrētajām personām un vides piesārņojuma upuru ģimenēm. Uzrunas sākumā pāvests pauda prieku par iespēju dažas dienas pēc Pompeju sanktuārija un Neapoles pilsētas apmeklējuma atkal viesoties Kampānijas reģionā.
Romas bīskaps atgādināja, ka pāvestam Franciskam neizdevās apmeklēt «Terra dei Fuochi» (Ugunszemi), tāpēc šodien īsteno sava priekšgājēja vēlmi. Enciklikā Laudato si' skan radības un nabadzīgo sauciens, jo tumšo interešu nāvējošā koncentrācija un vienaldzība pret kopējo labumu ir saindējusi cilvēka dabisko un sociālo vidi.
«Es esmu ieradies, lai savāktu to asaras, kuri zaudējuši tuviniekus negodīgu, pārāk ilgi nesodītu indivīdu un uzņēmumu radītās vides piesārņojuma dēļ. Es esmu šeit arī tāpēc, lai pateiktos tiem, kas uz ļaunu ir atbildējuši ar labu, īpaši vietējai Baznīcai, kas ir uzdrīkstējusies nosodīt un kas visiem spēkiem cenšas stiprināt cilvēkos cerību,» - pāvests skaidroja savas vizītes Ačerā mērķi.
Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs uzsvēra, ka Dievs uzticēja cilvēkiem dārzu, lai to koptu un uzturētu. Tajā viss bija dzīvība, skaistums, auglība. Šo zemi sauca arī par Campania felix, jo tā apbūra ar savu auglību, skaistumu, produktiem un kultūru, kas bija himna dzīvībai. Taču šodien tā ir kļuvusi par nemīlīgu un saindētu vietu. Cilvēki cieš no vides piesārņojuma radītām slimībām, īpaši onkoloģiskajām. Saskaroties ar smagu realitāti, ir divas attieksmes: vienaldzība vai atbildība. Pāvests pauda atzinību, ka Ačeras un citu pilsētu iedzīvotāji ir izvēlējušies atbildību.
Pāvests Francisks, nosodot nāves paradigmu, norādīja uz jaunas dzīvības uzplaukumu. Uzskaitot realitātes, kurās cilvēki piešķir dažādas formas sociālajam un ekoloģiskajam taisnīgumam, viņš raksta: «Liekas, ka patiesā cilvēcība, kas aicina uz jaunu sintēzi, jau dzīvo tehnoloģiskās civilizācijas vidū, gandrīz nemanāma, kā migla, kas spiežas caur slēgtu durvju apakšu. Vai tā būs pastāvīgs solījums, par spīti visam plaukstošs kā sīksta pretestība, ko izrāda patiesais?» (Laudato si', 112).
Dārgie draugi, esiet liecinieki šai "sīkstajai pretestībai", kas kļūst par Evaņģēlija pārveidotu dzīvi. To māca Vatikāna II koncils, īpaši Konstitūcija Gaudium et spes. Kungs jautā, vai mēs veicinām sadarbību starp cilvēkiem un iestādēm, vai rūpējamies par bērnu un jauniešu izglītību, par taisnīgu labumu sadali, par cieņu pret cilvēkiem un visām radībām? Vai šī zeme atkal varēs uzplaukt?
«Brāļi un māsas, lai Svētais Gars palīdz mums kļūt par miera "armiju", kas pieceļas, lai dziedinātu šīs zemes un kopienu brūces. Tas vairs nav uguns, kas iznīcina, bet uguns, kas atdzīvina un sasilda, Gara uguns, kas aizdedzina tūkstošiem vīriešu un sieviešu, bērnu un gados vecāku cilvēku sirdis un prātus un iedvesmo sākt rūpēties, sniegt mierinājumu un patiesu mīlestību. Jo īpaši jūs, ģimenes, kuras skārusi tuvu cilvēku nāve, veidojiet jaunu dzīvi, nododot dēliem un meitām, mazbērniem un kaimiņiem atbildības sajūtu. Ļaujiet aizvainojumam nomirt, esiet pirmie, kas praktizē taisnīgumu, lieciniet par dzīvību!».
Vēršoties pie garīdzniekiem un konsekrētajām personam, pāvests aicināja nesavtīgi kalpot brāļiem un māsām, nest mierinājumu un piedošanu. Viņš uzsvēra, ka ir jāiznīcina privilēģiju, augstprātības un atbildības neesamības kultūra, kas nodarījusi pārāk lielu kaitējumu šai zemei, kā arī daudziem citiem Itālijas un pasaules reģioniem.
Pāvesta pastorālās vizītes mērķis ir tikties ar "Terra dei Fuochi" iedzīvotājiem. Šis nosaukums nav saistīts ar dabas skaistumu vai vulkāniem, bet gan ar smagu vides un sabiedrības veselības krīzi, kas ilgst jau vairākas desmitgades. Ačera kopā ar kaimiņu pilsētām Nolu un Mariljano ietilpst tā dēvētajā "Nāves trijstūrī". Kopš 20. gadsimta 90. gadiem mafijas grupējums Camorra šajā reģionā apglabāja un dedzināja milzīgus daudzumus bīstamu rūpniecisko un toksisko atkritumu. Nelegālās izgāztuvēs dedzinātie atkritumi (ieskaitot plastmasu, medicīniskos un ķīmiskos atkritumus) gaisā izdala nāvējošus dioksīnus un citus piesārņotājus, radot biezus, melnus dūmus, kas pārklāj visu apkārtni. Ilgstoša dzīvošana piesārņotajā vidē ir izraisījusi dramatisku vēža gadījumu un iedzimtu defektu skaita pieaugumu reģionā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi Itālijas valsts nolaidību šīs krīzes risināšanā un cilvēku dzīvību apdraudēšanā.
