Leons XIV rakstniekiem: modināt interesi par patiesību
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Jūs esat mums vajadzīgi – jūsu iztēle, jūsu stāstījuma fantāzija, jūsu domas dzīvīgums. Jūs esat mums vajadzīgi, lai radītu brīvības un autentiskuma telpas, kurās dievišķā žēlastība var likt atskanēt iepriecinājuma un miera solījumam,” teica Leons XIV, atkārtojot svētā Pāvila VI 1964. gadā māksliniekiem adresētos vārdus.
Pāvests atgādināja, ka šodienas notikums ir lieliska iespēja pārdomāt to, cik liela nozīme ir grāmatai un tās rakstīšanai. Tas ir cilvēka izpausmes veids, kurā katrs ar savu stilu un izteiksmes veidu bagātību ir meistars un paraugs.
“Rakstīšana — kā jūs to zināt — ir patiesības, atklāsmes akts,” teica Leons XIV. “Rakstīšana mums atklāj, kas mēs esam, kam ticam un uz ko ceram, uz kādu pasauli dodamies, par kādu nākotni sapņojam.” “Patiesība nav teritorija, kas jāaizstāv, bet gan labums, kurā jādalās,” viņš precizēja. “Mēs nekad neesam patiesības īpašnieki; drīzāk tā ir patiesība, kas mūs 'iekaro'.” Tāpēc pāvests vēlēja, lai rakstnieki spētu “modināt interesi par patiesību, jo viņus pašus tā piesaista”.
Turpinājumā Leons XIV atgādināja, ka rakstīšana ir arī cilvēcības žests. “Es esmu cilvēks, un nekas, kas ir cilvēcisks, man nav svešs,” apgalvoja Terencijs. “Literatūrā atklājas viss cilvēcisko pieredžu spektrs,” teica Romas bīskaps, citējot pāvestu Francisku. Lasot literāru tekstu, mēs skatāvmies citu cilvēku acīm, paplašinām savu redzesloku un līdz ar to bagātinām sevi kā cilvēkus. Tādā veidā mūsos aktivizējas “iztēles empātiskais spēks, kas ir būtisks dzinējspēks, lai mēs spētu identificēties ar sava tuvākā viedokli, stāvokli un jūtām, bez kā nav solidaritātes, dalīšanās, līdzjūtības un žēlsirdības”.
“Rakstot savus stāstus un attēlojot to varoņus, jūs identificējaties ar viņiem, uztverat viņu viedokļus, emocijas, jūtas, attieksmi,” teica pāvests. “Tur sakņojas lielais cilvēcības treniņš, ko jūs ļaujat piedzīvot lasītājiem, jo tas, kurš lasa, zināmā mērā papildus savai dzīvei izdzīvo daudzas citas dzīves.” “Un tas,” uzsvēra Svētais tēvs, “palīdz mums atklāt viedokļu daudzveidību, nepadarīt savu viedokli par vienīgo absolūto un, it kā mozaīkā, salikt tās patiesības profilu, kas mūs vienmēr pārspēj.”
“Visbeidzot, rakstīšana ir saistīta ar Dievu,” apgalvoja Leons XIV. “Var šķist drosmīgi to teikt, taču vairāki teologi to pārdomāja un rakstīja par saskaņu starp rakstīšanas veidu un Bībeles Dieva atklāsmi.” Šajā sakarā pāvests citēja kardināla Timoteja Redklifa vārdus, saskaņā ar kuriem “kristiešu skatījumā, nekas no cilvēciskā nav svešs Kristum”.
Kad mēs nonākam līdz mūsu cilvēcības dziļumiem, mēs neesam tālu no Dieva: Dievs sevi atklāj tieši tur, pavisam cilvēciskos stāstos. Bībeles Dievs izpaužas atbrīvošanā no verdzības, vairs negaidītā bērna piedzimšanā, žēlsirdīgā un uzticamā mīlestībā. Viņš runā caur notikumiem un satikšanām, sejām un stāstiem. Dievs darbojas mūsu dzīvē caur to, ko mēs darām un kas mēs esam, kā arī caur daudzajiem cilvēkiem, kurus satiekam – atgādināja pāvests.
Noslēdzot uzrunu, Leons XIV pateicās rakstniekiem par “katru reizi, kad viņi ir sējuši samierināšanās, satikšanās un draudzības sēklas”. “Tāpēc es iedrošinu jūs jūsu darbā un ar prieku piesaucu Kunga svētību pār jums un jūsu tuviniekiem,” viņš sacīja.
