Pāvests: liturģija dzīvina ticību un mīlestību
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Kristīgo iniciāciju nedrīkst reducēt tikai uz sagatavošanos sakramentiem, bet tā jāuzlūko kā “šūpulis”, kurā Baznīcas kopiena dzemdina cilvēku ticībai, ved pie Lieldienu dzīves, vienotības ar Kungu un pie Baznīcas brālības – raksta kardināls Parolins, citējot pāvesta Leona XIV tikšanās dalībniekiem sagatavotās pārdomas.
Katehēzes un liturģijas saistība raksturoja Baznīcas dzīvi jau no pašiem tās pirmsākumiem, kad ticīgie “pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās” (Apd. 2:42). Svētais tēvs aicina atgriezties pie avota, stiprinot un, kur tas nepieciešams, atjaunojot liturģijas nozīmi kristīgajā audzināšanā, kur Kristus noslēpums pārveido mūs par jaunu radību.
Atsaucoties uz Leona XIV katehēzēm, kas veltītas Vatikāna II koncila dokumentiem, vēstījumā tiek norādīts, ka liturģijas rituāli “nav tikai sakramenta ārējais ietvars, bet kļūst par Baznīcas starpniecību, caur kuru Dieva dāvana sasniedz cilvēku”. Tādēļ nepieciešams no jauna atklāt liturģisko žestu un simbolu dziļo nozīmi, kā arī izglītot Dieva tautu, lai, pateicoties tās aktīvajai līdzdalībai liturģijā, tiktu atvērtas sirdis reālai Dieva darbībai. Tas ir svarīgi auglīgai pašas liturģijas izdzīvošanai, kā arī patiesai Baznīcas vienotības pieredzei.
Vēstījumā arī tiek norādīts, ka dievkalpojums vienmēr ietver sevī Labās vēsts pasludināšanu un tam jāved cilvēki pie satikšanās ar augšāmcēlušos Kristu, atverot ceļu uz brālīgo mīlestību. Šeit īpaša vieta ir Dieva Vārdam.
