Svinot Kunga debeskāpšanas noslēpumu, svinam debesu "iekarošanas" svētkus
Silvija Krivteža - Vatikāns
Uzrunā pirms lūgšanas "Regina Caeli", kas tiek skaitīta Lieldienu laikā, Svētais tēvs aicināja pārdomāt Kunga debeskāpšanas noslēpumu. Atgādinām, ka šie svētki Vatikānā tika atzīmēti ceturtdienā, bet Itālijā tie ir pārnesti uz svētdienu.
Jēzus tika uzņemts debesīs un apsēdās pie Dieva labās rokas, – lasām Evaņģēlijā. Kristus aiznesa uz debesīm mūsu cilvēcisko miesu, sacīja pāvests, piebilstot, ka šodien mēs svinam "debesu iekarošanas" svētkus. Pateicoties Jēzus aiziešanai pie Tēva, debesis vairs nav tāla un nesasniedzama vieta, bet ir kļuvušas par mūsu mājām.
Jēzus aiznesa uz debesīm mūsu cilvēcisko miesu. Šī cilvēciskā miesa, ko Viņš pieņēma uz zemes, nepalika tur, bet tika aiznesta pie Dieva, un tur tā būs mūžīgi. Mēs varam teikt, ka no debesīs uzkāpšanas dienas pats Dievs ir "mainījies", skaidroja pāvests. Dievs vairs nav tikai gars. Viņš mūs tik ļoti mīl, ka nes sevī mūsu miesu, mūsu cilvēcību! Tādā veidā tiek norādīta mūsu īstā vieta, mūsu galamērķis, mūsu liktenis. Šodien mēs svinam "debesu iekarošanas" svētkus. Jēzus atgriežas debesīs, bet ar mūsu cilvēcisko miesu, līdz ar to debesis kļūst arī mūsējās. Jēzus mums ir atvēris durvis.
Atbildot uz jautājumu, ko Jēzus dara debesīs, pāvests uzsvēra, ka Viņš aizlūdz par mums Tēva priekšā, pastāvīgi rāda Viņam mūsu cilvēcību, rāda savas brūces, kuras Viņš pārcieta mūsu pestīšanas dēļ. Viņš ir mūsu aizstāvis pie sava Tēva, jo nav atstājis mūs vienus. Uzrunā Francisks norādīja, ka viņa sirdij ir tuvs tēls, kurā Jēzus rāda savam Tēvam brūces, kas pestīšanas cena.
"Man patīk domāt par Jēzu, kurš stāv Tēva priekšā un, rādot Viņam savas brūces, lūdzas, sakot: "Tās ir brūces, ko es izcietu cilvēku dēļ, dari kaut ko!" Jēzus parāda Viņam cilvēces atpestīšanas cenu. Tēvs ir dziļi aizkustināts. Padomāsim par Jēzus lūgšanu. Pirms savas uzkāpšanas debesīs Viņš mums apsola, kā lasām šodienas Evaņģēlijā: "Es esmu ar jums visās dienās līdz pat pasaules beigām". Citiem vārdiem runājot, Jēzus iestājas par mums. Viņš atrodas vislabākajā "vietā", stāv sava un mūsu Tēva priekšā, aizlūdzot par mums. Un tam ir fundamentāla nozīme. Dieva Tēva priekšā ir Kāds, kurš parāda brūces, kurš nemitīgi aizbildinās par mums," sacīja Francisks.
