«Magnifica humanitas»: palikt cilvēcīgiem digitālajā laikmetā
Andrea Tornielli
Mākslīgā intelekta laikmetā, kad tiek apdraudēta cilvēka cieņa, tehnoloģiskā vara ir koncentrēta milzīgā apjomā, kas nav pakļauta nekādai kontrolei, un parādās jaunas dehumanizācijas formas, pāvests Leons XIV atgādina mums par "steidzamo pienākumu" palikt dziļi cilvēcīgiem, tas ir, saglabāt iejūtību un morālās vērtības. Polarizācijas un pieaugošās netaisnības laikmetā, kad izplatās "varas kultūra" un karš tiek rehabilitēts kā starptautiskās politikas instruments, apustuļa Pētera pēctecis mums atgādina, attīstot tehnoloģijas, "neizraisīt sirds regresiju". Viņš aicina pieņemt cilvēciskos ierobežojumus un trauslumu, neuzskatot tos, kā to dara tehnokrātiskā ideoloģija, par kļūdu, kas jālabo. Pāvests mudina skatīties uz pasauli ne no vareno perspektīvas, bet no apakšas, ar to acīm, kas cieš, sākot ar visnabadzīgākajiem. Skatīties ar Dieva acīm, kurš uzņēma mūsu vājumu, pārvēršot to par pestīšanas vietu, jo "pat tad, kad mašīnas izceļas ar efektivitāti, vēstures centrā paliek cilvēka seja, kas lūdz, lai uz to skatās", - raksta Vatikāna mediju redakcionālais direktors.
Pāvesta Leona XIV pirmā enciklika "Magnifica humanitas" nav analītisks teksts par mākslīgo intelektu, tā neiedziļinās pastāvīgi mainīgo procesu detaļās. Drīzāk dokuments ir "kopsavilkums", kas Sociālās mācības principus piemēro mūsu laikam, mākslīgā intelekta laikmetam, apkopojot un atjauninot Maģistērija galvenos punktus. Tas ir teksts, kas mazina to cilvēku neizpratni, kuri, paļaujoties uz tirgus un jauno tehnoloģiju absolūto brīvību, mēdz uzskatīt pāvesta mācību par mākslīgā intelekta kopīgas pārvaldības un integrālās ekoloģijas nozīmi, ekonomisko struktūru nepārvēršanu par "grēka struktūrām" un kara noraidīšanu, par apšaubāmu.
Pāvests, kurš pieņēma enciklikas "Rerum novarum" autora vārdu, digitālās revolūcijas laikmetā aicina ikvienu no mums uzņemties aktīvu lomu, jo "mīlestības civilizācijas" veidošana tiek panākta, pateicoties "daudziem maziem, bet neatlaidīgiem uzticības apliecinājumiem", kas spēj apturēt dehumanizāciju. Tātad šis uzdevums attiecas uz mums visiem, un tas mums ir ļoti tuvs, - raksta itāļu žurnālists.
Leons XIV mums atgādina, ka "netaisnība rodas ne tikai no nepareizām individuālām izvēlēm, bet arī no struktūrām, mehānismiem, ekonomiskām un kultūras vienošanām, kas rada nevienlīdzību", un ka "attīstība, kas palielina dažu patēriņu, vienlaikus pārceļot izmaksas un kaitējumu uz citiem, vai kas nostāda veselus reģionus pakārtotās lomās, ir necilvēcīga", kā tas diemžēl notiek šodien, pat ar jaunajām tehnoloģijām un nepieciešamajiem resursiem. Enciklikā uzsvērts, ka privātīpašuma sociālā funkcija ir Baznīcas "noteikta doktrīna", un šodien starp labumiem, kas paredzēti visiem, "mums jāiekļauj arī jaunas īpašuma formas: patenti, algoritmi, digitālās platformas, tehnoloģiskās infrastruktūras, dati", lai novērstu jaunu izslēgšanas un brīvības atņemšanas formu rašanos vai nostiprināšanos. Tehnoloģija patiesībā nav vienkāršs instruments, un, kad tā kļūst par kritēriju, "tad tā galu galā nosaka, kas ir svarīgs un ko var atmest", reducējot "cilvēkus līdz zobratiem sistēmā, kurai jākļūst arvien efektīvākai".
Šodien platformu, infrastruktūras, datu un skaitļošanas jaudas kontrole "nav valstu, bet gan lielu ekonomisko un tehnoloģisko spēlētāju prerogatīva", kas nosaka piekļuves nosacījumus, redzamības noteikumus un pašas līdzdalības iespējas. Kad šāda vara ir koncentrēta nedaudzu rokās, "tā bieži kļūst necaurspīdīga un tāla no sabiedrības kontroles", radot sagrozītas attīstības risku, un tas "rada jaunas atkarības, izslēgšanu, manipulācijas un nevienlīdzību".
Atkārtoti apstiprinot nepieciešamību virzīties tālāk par "taisnīgā kara" teoriju, pāvests aicina pakļaut mākslīgā intelekta izmantošanu karadarbībā visstingrākajiem ētiskajiem ierobežojumiem, jo "nav algoritma, kas varētu padarīt karu morāli pieņemamu". Turklāt mākslīgais intelekts ir kļuvis par galveno faktoru sabiedriskās domas veidošanā, manipulējot ar attēliem un saturu, padarot arvien grūtāk atšķirt patiesību no meliem. Pastāv arī daudz neskaidrību attiecībā uz darba tirgu. Enciklika "Magnifica humanitas" atgādina, ka vairs nav iespējams paļauties tikai uz tirgus "neredzamo roku": politikas uzdevums ir vadīt ekonomisko un tehnoloģisko dinamiku kopējā labuma virzienā, nodrošināt cienīgu darbu, sociālo iekļaušanu un taisnīgu inovāciju ieguvumu sadali.
Saglabājot cilvēcību, pārvaldot procesus, izvairoties no monopoliem, kas galu galā palielina dažu varu uz daudzu dzīvību rēķina, pāvesta Leona XIV norādītais ceļš neceļ barjeras, ne arī noraida mākslīgā intelekta izmantošanu. Patiešām, viņš izceļ tā daudzos pozitīvos aspektus un noderīgos pielietojumus, vienlaikus paskaidrojot, ka nepietiek uzdot ētisku jautājumu par labo vai slikto mērķi, kādam tas tiek izmantots. Vispirms ir svarīgi iedziļināties, kā sistēma veidota un kāda ideja par cilvēku un sabiedrību ir ierakstīta datos un modeļos, kas to vada. Tam ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums, neatkarīga uzraudzība, lietotāju izglītošana un, galvenais, vēlreiz "politika, kas neatsakās no sava pienākuma". Pretējā gadījumā pārmaiņas tiks vadītas tikai pēc tehnokrātiskas loģikas un pasniegtas kā "nepieciešamas un neizbēgamas", tādējādi galu galā uzspiežot noteikumus, ko "diktē" tie, kam pieder dati, infrastruktūra un skaitļošanas jauda.
Tāpēc ir nepieciešams "atbruņot" mākslīgo intelektu, tas ir, "lauzt šo līdzvērtību starp tehnisko varu un tiesībām pārvaldīt". Ne jau lai atteiktos no tehnoloģijas, bet gan lai neļautu tai dominēt pār cilvēku: tai jābūt apspriežamai, apstrīdamai un tāpēc apdzīvojamai. Tieši tāpēc, lai neatteiktos no mūsu cilvēcības, tik trauslas un tik "lieliskas", - uzsver Andrea Tornielli.
Tulkoja m. Silvija Krivteža
