Meklēt

Kardinālu konsistorijs 26.06.26 Kardinālu konsistorijs 26.06.26  (@Vatican Media)

Konsistorijs: diskusiju pirmā diena noslēdzas ar uzsvaru uz mieru

Ārkārtas konsistorija otrā sesija, kas notika 26. jūnija pēcpusdienā Pāvila VI zālē Vatikānā bija veltīta mieram. Kardināli uzsvēra nepieciešamību strādāt miera labā un pie “mīlestības civilizācijas” veidošanas. Daudzas grupas arī rosināja atteikties no “taisnīga kara” doktrīnas loģikas un tā vietā runāt par tiesībām uz “proporcionālu pašaizsardzību”.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Tikšanās iesākās ar lūgšanu par “sāpīgo situāciju Venecuēlā” un daudzajiem zemestrīces upuriem. Sesija ar nosaukumu “Varas kultūra un mīlestības civilizācija” bija veltīta enciklikas Magnifica Humanitas piektās nodaļas pārdomām. Kopīgo lūgšanu sākumā novadīja kardināls Pablo Virhilio Sjongko Dāvids, kurš pēc tam aicināja Ticības mācības dikastērija prefektu kardinālu Viktoru Manuelu Fernandesu pateikt ievadvārdus. Pāvests Leons XIV piedalījās sesijas atklāšanā un vēlāk atgriezās uz plenārsēdi.

Karu nedrīkst normalizēt

Pēc tam sākās diskusijas. Vienpadsmit grupas sniedza ziņojumus asamblejai – astoņas no pirmās grupu kopas un trīs no otrās. Visas grupas pievērsās mūsdienu izaicinājumiem, izceļot “varas kultūras dehumanizējošo spēku, tās universālo vērienu, kārdinājumu pakļauties vareno loģikai, kā arī kara un polarizācijas normalizēšanu, kas mazina sabiedrības toleranci pret vardarbību un veicina bīstami vienkāršotu pieeju konfliktu risināšanā,” teikts Svētā Krēsla preses dienesta izdotajā paziņojumā.

Šajā kontekstā konsistorija dalībnieki izcēla atbildību par miera un mīlestības civilizācijas veidošanu. Viņi uzsvēra arī to, cik svarīgi ir sniegt ticamu liecību – sākot jau no pašas Baznīcas iekšienes –, izmantojot valodu, kuras centrā ir cilvēks: svarīga ir ieklausīšanās, piedošanas, izlīgšanas, atjaunojošā taisnīguma un konkrētu žestu valoda. Kardināli norādīja, ka šāda valoda spēj aizskart konfliktos iesaistīto sirdis, atzīt kara radītās brūces un veicināt vienotības meklējumus Baznīcā.

Atbildība par miera veicināšanu

Diskusijā tika arī uzsvērts, ka vienotība Baznīcā ir būtiska tās ticamībai, tāpat kā dialogs ar citām ticībām un reliģijām, jo īpaši islāmu. Laikā, kad vienaldzības globalizācija padara cilvēkus arvien nejūtīgākus pret citu ciešanām, ikviens ir aicināts uzņemties atbildību par miera veidošanu.

Šajā sakarā visas grupas no jauna apliecināja ticības Kristum un Evaņģēlija centrālo lomu, kam piemīt spēks pārveidot pasauli, ja vien to izdzīvo dzīvē, nevis uzskata par tīru teoriju. Tāpat tika izcelts Baznīcas sākotnējais aicinājums, norādot, ka dažas situācijas var atrisināt tikai ar Dieva iejaukšanos. Vairākas grupas kā piemēru minēja Baznīcas darbu Svētajā Zemē un Austrumeiropā.

Diskusijā tika skarts arī politiskās varas jautājums, aicinot to atbrīvot no toksiskās saiknes ar ekonomisko varu. Citas tēmas bija saistītas ar ģimeni, izglītību, grūtībām atteikties no tūlītēju risinājumu pieprasīšanas un nepieciešamību pēc drosmīgas evaņģelizācijas. Vairākas grupas uzsvēra arī Svētā Krēsla diplomātijas un pāvesta nunciju lomu, nodrošinot, lai Baznīcas balss joprojām tiktu sadzirdēta.

Atbalsts pāvesta aicinājumam uz mieru

Daudzi konsistorija dalībnieki uzsvēra nepieciešamību atteikties no “taisnīga kara” loģikas, jo Evaņģēliju nevar uzspiest ar spēku, un tā vietā runāt par tiesībām uz “proporcionālu pašaizsardzību”.

Tika izteikta dziļa pateicība pāvestam Leonam XIV par encikliku, par bruņoto konfliktu nosodīšanu un par viņa atkārtotajiem aicinājumiem uz mieru. Diskusijā tika pārdomāts arī Pētera kalpojums (munus petrinum) kā garantija Baznīcas neatkarībai no politiskās varas, kā arī nepieciešamība pēc simboliskiem žestiem, kas šajā laikā var kalpot par redzamām miera zīmēm.

Aicinājums uz atbildību

Sesija noslēdzās ar vairākām atsevišķām uzrunām. Daži kardināli izteica pateicību par dialoga iespēju un vienlaikus vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir strādāt kopā ar citu reliģiju līderiem, lai veicinātu mīlestības civilizāciju.

Citi runāja par daudzu cilvēku reakciju uz pāvesta atklāto atzīšanos enciklikā par Baznīcas novēloto verdzības nosodījumu – šie vārdi, pēc viņu teiktā, ir atvēruši sirdis.

Kardināli arī uzsvēra, ka pati enciklika ir aicinājums Kardinālu kolēģijai uzņemties atbildību par miera veidošanu, tostarp izmantojot tādas simboliskas iniciatīvas kā Pasaules lūgšanu diena par mieru, ko svētais Jānis Pāvils II sasauca Asīzē 1986. gadā.

Ap pulksten 19.30 pāvests atgriezās, lai vadītu noslēguma lūgšanu, tādējādi noslēdzot sesiju.

27 jūnijs 2026, 15:17