Krievija: Galagers apmeklē Maskavas pareizticīgo katedrāli
Misijas Krievijā otrajā dienā Svētā Krēsla sekretārs attiecībām ar valstīm un starptautiskajām organizācijām apmeklēja Maskavas patriarha sēdekli – Kristus Pestītāja katedrāli. 25. augustā, tikšanās laikā ar Volokolamskas metropolītu Antoniju tika pārrunāti abām Baznīcām svarīgi kopīgu interešu jautājumi.
Stefans Leščinskis – īpašais korespondents Maskavā
Sekretāra attiecībām ar valstīm un starptautiskajām organizācijām arhibīskapa Pola Ričarda Galagera misijas Maskavā otrā diena bija veltīta Krievijas Federācijas galvaspilsētas Kristus Pestītāja pareizticīgo katedrāles apmeklējumam. Arhibīskapu Galageru uzņēma Maskavas patriarhāta Ārējo attiecību departamenta priekšsēdētāja vietnieks Igors Jakimčuks. Šī vizīte sekoja otrdienas, 25. augusta, oficiālajai pieņemšanai pie paša departamenta priekšsēdētāja, Volokolamskas metropolīta Antonija.
Katedrāles apmeklējums
Par spīti izteikti rudenīgajai dienai, Kristus Pestītāja katedrāle silti uzņēma Svētā Krēsla delegāciju, kas atrodas misijā Maskavā. Impozantā ēka ar zeltītajiem kupoliem, kas atrodas netālu no Kremļa, tika parādīta arhibīskapam Galageram visā tās krāšņumā. Viņu pavadīja apustuliskais nuncijs arhibīskaps Džovanni d’Anjello. Vairāk nekā stundu ilgās ekskursijas noslēgumā no dievnama krāšņajām terasēm pavērās Krievijas galvaspilsētas panorāmas skats.
Ticības atdzimšanas simbols Krievijā
Lai gan Kristus Pestītāja katedrāles sākotnējais projekts tapa jau 1812. gadā, kad cars Aleksandrs I to vēlējās veltīt Kristum Pestītājam, lai atzīmētu Krievijas izglābšanos no Napoleona iebrukuma, tās būvniecība sākās tikai 1860. gadā, un pirmais cars, kurš tajā tika kronēts, bija Aleksandrs III 1883. gadā. Šī dievnama vēsture vienmēr bijusi vētraina un traģiska, piedzīvojot pilnīgu iznīcināšanu padomju režīma laikā. 1931. gadā to uzspridzināja, un pēckara gados tās vietā tika uzbūvēts PSRS lielākais peldbaseins. Līdz ar padomju režīma norietu un krišanu Krievijas pareizticīgā Baznīca 1990. gada februārī saņēma atļauju atjaunot katedrāli no pamatiem. Rekonstrukcijas izdevumi tika segti, pateicoties 1992. gadā izveidotajam fondam, kurā finansiāli piedalījās ticīgie no visas Krievijas.
Ēka – atmiņu un dārgumu krātuve
Maskavas Kristus Pestītāja katedrāle glabā nozīmīgus mākslas un garīgos dārgumus. Arhibīskaps Galagers tika izvadāts pa izstāžu telpu, kas stāsta par dievnama smago vēsturi. Telpā atrodas liturģiskie tērpi, vēsturiskie dokumenti, skices un vērtīgi priekšmeti, kas izglābti no iznīcības vai ko no jauna radījuši krievu amatnieki. Uzkāpjot no pazemes baznīcas, kas veltīta Kunga Pārveidošanās notikumam, arhibīskaps tika pavadīts uz augšējo stāvu, kur atrodas Ikonostass un aptuveni 22 tūkstoši kvadrātmetru fresku. Šeit arhibīskaps Galagers kavējās lūgšanā pie Vladimiras Dievmātes ikonas, kas tiek piedēvēta Svētajam Lūkasam un ir atdota pareizticīgo Baznīcai, kļūstot par vienu no galvenajiem krievu ticīgo dievbijības priekšmetiem.
