Meklēt

Pāvests: Kunga debeskāpšana ir mūsu ceļš pie Tēva kopā ar Jēzu

Lieldienu 7. svētdienas pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā sapulcējās vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm, lai noklausītos pāvesta Leona XIV uzrunu un saņemtu apustulisko svētību.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pārdomas pirms lūgšanas "Debesu Karaliene" Svētais tēvs balstīja uz Apustuļu darbu grāmatas pirmo nodaļu.

«Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!

Šodien daudzās pasaules valstīs tiek svinēti Kunga debeskāpšanas svētki. Jēzus tēls, kurš - kā teikts Bībeles tekstā (sal. Apd 1,1-11) – paceldamies no zemes, uzkāpa Debesīs, var likt mums uztvert šo Noslēpumu kā tālu notikumu. Taču patiesībā tas tā nav. Mēs esam vienoti ar Jēzu kā locekļi ar galvu vienā ķermenī, un Viņa uzkāpšana Debesīs arī mūs ved kopā ar Viņu uz pilnīgu kopību ar Tēvu. Svētais Augustīns ir teicis: "Fakts, ka galva iet uz priekšu, ir cerība visiem locekļiem" (Sprediķis 265, 1, 2).

Visa Kristus dzīve ir pacelšanās kustība, kas caur Viņa cilvēcību aptver un iesaista visu pasaules realitāti, pieceļot un atpestījot cilvēku no grēka stāvokļa, nesot gaismu, piedošanu un cerību tur, kur valdīja tumsa, netaisnība un izmisums, lai sasniegtu Lieldienu galīgo uzvaru, kurā Dieva Dēls "ar savu nāvi ir iznīcinājis mūsu nāvi un augšāmceļoties mums ir dāvājis jaunu dzīvību" (1. Lieldienu prefācija).

Kunga debeskāpšana mums stāsta nevis par kādu tālu solījumu, bet gan par dzīvu saikni, kas arī mūs ved uz debesu godību, jau šajā dzīvē paplašinot un paaugstinot mūsu redzesloku un arvien vairāk tuvinot mūsu domas, jūtas un rīcību Dieva sirdij.

Mēs zinām ceļu uz augšu (sal. 14, 1–6). Mēs to atrodam Jēzū, Viņa dzīvības dāvanā, Viņa piemēros un mācībā, kā arī redzam to atainotu Jaunavā Marijā un svētajos – gan tajos, kurus Baznīca mums dod kā paraugu, gan tajos, kurus pāvests Francisks mīlēja dēvēt par "kaimiņos dzīvojošajiem" svētajiem (sk. Apustuliskais pamudinājums Gaudete et exsultate, 7), ar kuriem pavadām savu dzīvi: tēvos, mātēs, vecvecākos, jebkura stāvokļa un vecuma cilvēkos, kuri ar prieku un uzticību patiesi cenšas dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju.

Kopā ar viņiem, ar viņu atbalstu un pateicoties viņu lūgšanām, arī mēs varam mācīties katru dienu pacelties uz Debesīm, vēršot savas domas – kā saka svētais Pāvils – uz visu "kas ir patiess […], taisnīgs, […] jauks" (Fil 4, 8), un ar Dieva palīdzību īstenot dzīvē to, ko "esam dzirdējuši un redzējuši", veicinot sevī un ap sevi to dievišķo dzīvi, ko esam saņēmuši Kristībā un kas mūs nepārtraukti velk uz augšu, pie Tēva, izplatot pasaulē kopības un miera dārgos augļus.

Lai mums palīdz Vissvētākā Jaunava Marija, Debesu Karaliene, kura apgaismo mūsu ceļu un mūs vada pa to».

Svētā Pētera laukums
Svētā Pētera laukums   (ANSA)
18 maijs 2026, 09:50

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >