Francisks par nepieciešamību atkāpties īstajā brīdī
Silvija Krivteža - Vatikāns
Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā stāstīts par Jēzus kristīšanu Jordānas upē, pāvests Francisks izcēla Jāņa Kristītāja gatavību atkāpties un atbrīvot vietu Mesijam. Šajā ziņā pravietis rīkojās kā īsts audzinātājs, kurš nevienu nepiesaista pie sevis, bet vērš savu mācekļu uzmanību uz kādu, kas ir lielāks par viņu.
«Ir viegli pieķerties amatiem un lomām, vajadzībai tikt novērtētam, atzītam un pienācīgi atalgotam. Un tas, lai gan ir dabiski, tomēr nav labi, jo kalpošana ietver nesavtību, rūpes par citiem. To darām bez slēptiem mērķiem, negūstot labumu sev un negaidot neko pretī. Arī mums, tāpat kā Jānim Kristītājam, ir vērts izkopt tikumu, proti, spēt īstajā brīdī atkāpties, apliecinot, ka dzīves atbalsta punkts ir Jēzus. Atkāpties, iemācīties noiet malā: es esmu izpildījis savu uzdevumu, esmu palīdzējis citiem tikties ar Kungu, tagad es atkāpjos, lai dotu vietu Jēzum. Svarīgi ir iemācīties atkāpties, neko negaidot pretī,» uzsvēra Francisks.
Uzrunas gaitā Svētais tēvs norādīja, ka šāda attieksme ir ļoti svarīga priestera dzīvē, kuram nekad nevajadzētu izcelties citu vidū vai censties gūt labumu no savas kalpošanas. Priestera misija ir diskrēti un atbildīgi vest visus cilvēkus pie Jēzus. Arī vecāku misija ir dot bērniem brīvību iet savu dzīves ceļu, neko neuzspiežot viņiem no augšas. Vecākiem ir jābūt klāt savu bērnu dzīvē un jābūt gataviem palīdzēt, atbalstīt, taču bez uzmācības un spiediena, lai viņi spētu īstenot savus sapņus, ko tie sevī nes. Tas attiecas uz visām dzīves jomām, tostarp draudzības attiecībām un kopienas dzīvi.
«Mēģināsim uzdot sev jautājumus: vai mēs spējam atdot savu vietu citiem, uzklausīt viņus, dot viņiem brīvību, nepiesaistīt pie sevis, neprasīt atzīšanu? Vai ļaujam viņiem izteikties, runāt? Nekad nedrīkst teikt: «Tu neko nezini!» Vai mēs piesaistām citus Jēzum vai sev? Vai mēs, sekojot Jāņa Kristītāja piemēram, priecājamies, kad cilvēki izvēlas savu ceļu un seko savam aicinājumam, pat ja tas ir saistīts ar attālināšanos no mums? Vai mēs priecājamies par viņu sasniegumiem, atklāti un bez skaudības? Tas nozīmē ļaut citiem garīgi augt. Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Kunga kalpone, palīdz mums atbrīvoties no pieķeršanās, lai mēs spētu atdot savu vietu Kristum un atbrīvot vietu citiem,» uzrunas noslēgumā teica pāvests.
