Meklēt

Pāvests: Svētais Gars mūs atbrīvo no bailēm

Svinot Vasarsvētkus, pāvests uzrunā pirms lūgšanas “Debesu Karaliene” pievērsās Svētā Gara varenajam spēkam, ko varam piedzīvot dažādu baiļu brīžos. “Svētais Gars mūs atbrīvo no bailēm”, viņš uzsvēra.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pateicoties Svētajam Garam, apustuļi kļuva par Evaņģēlija lieciniekiem un sludinātājiem. Viņi izgāja no istabām, kurās bija ieslēgušies. Viņi bija ieslēgušies ne tikai istabās, bet sevī. Dāvājot Svēto Garu, Jēzus viņus atbrīvoja no bailēm – teica Francisks.

Pāvests atzina, ka arī mēs bieži vien ieraujamies sevī. Cik gan bieži, piedzīvojot kādu smagu situāciju, saskaroties ar kādu personīgu vai ģimenes problēmu, ar ciešanām vai ļaunumu, mēs lēnām sākam zaudēt cerību un mums sāk pietrūkt drosmes, lai ietu uz priekšu. Tad mēs, tāpat kā apustuļi, ieraujamies sevī un aizbarikadējamies raižu labirintos. Ikdienas pārbaudījumos mēs ļaujam bailēm gūt virsroku. Tad, kad iezogas bailes, mēs noslēdzamies sevī.

Tātad, ieraušanās sevī iemesls ir bailes – atzina Svētais tēvs. Mēs baidāmies, ka mums neizdosies, ka mums vieniem nāksies tikt galā ar ikdienas grūtībām, riskēt un pēc tam piedzīvot vilšanos, mēs baidāmies, ka izdarīsim nepareizas izvēles.

Brāļi, māsas, bailes bloķē, bailes paralizē, un arī izolē. Padomāsim par bailēm no otra cilvēka, no svešinieka, no tā, kurš ir citādāks, no tā, kurš domā atšķirīgi. Un mēs varam baidīties pat no Dieva, domājot, ka Viņš mūs sodīs, izrēķināsies… Ja pieļausim šīs viltus bailes, tad durvis aizslēgsies – sirds durvis, sabiedrības durvis un arī Baznīcas durvis aizslēgsies. Tur, kur valda bailes, tur notiek noslēgšanās. Un tas nav labi.

Pārdomu noslēgumā pāvests atgādināja, ka mīlestība aizdzen bailes. Augšāmcēlies Jēzus mums dāvā līdzekli pret bailēm, tas ir, Svēto Garu. Viņš mūs atbrīvo no baiļu cietuma. Pateicoties Viņam, bailes tiek uzveiktas un atveras durvis, jo Viņš – Svētais Gars ļauj mums piedzīvot Dieva tuvumu. Viņa mīlestība aizdzen bailes, apgaismo mūsu ceļu, mierina, iepriecina un atbalsta. Francisks aicināja ticīgos piesaukt Svēto Garu pār sevi, Baznīcu un visu pasauli, lai jauni Vasarsvētki aizdzen bailes, kas mūs apņem, un atdzīvina Dieva mīlestības uguni.

28 maijs 2023, 15:16

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >