Meklēt

Pāvests: Kalna svētības – gaisma vēstures tumsā

Tikai Dievs spēj remdēt to cilvēku ilgas, kuri meklē mieru un taisnīgumu. Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests Leons XIV uzsvēra, ka šie vārdi var šķist paradoksāli tiem, kas iztēlojas citu Dievu, nevis to, ko Jēzus sludina visai cilvēcei. Komentējot Mateja evaņģēlija fragmentu, viņš atzīmēja, ka Kalna svētības ir "gaisma, ko Kungs iededz vēstures tumsā, atklājot pestīšanas plānu, ko Tēvs īsteno caur Dēlu Svētā Gara spēkā".

Silvija Krivteža - Vatikāns

Uzrunājot no Apustuliskās pils loga svētceļniekus, kuri svētdienas pusdienlaikā bija sapulcējušies Svētā Pētera laukumā, pāvests Leons XIV norādīja, ka Jēzus dod saviem mācekļiem "jaunu likumu, kas ierakstīts sirdīs, nevis akmenī". Likumu, kas "atjauno mūsu dzīvi un padara to labu, pat ja pasaulei tā šķiet zaudējusi savu nozīmi". "Tikai Dievs var patiesi saukt garā nabagos un apspiestos par svētīgiem, jo ​​Viņš ir augstākais labums, kas atdot sevi visiem ar bezgalīgu mīlestību. Tikai Dievs var remdēt to cilvēku ilgas, kas meklē mieru un taisnīgumu, jo Viņš ir taisnīgais pasaules tiesnesis, mūžīgā miera autors. Tikai Dievā lēnprātīgie, žēlsirdīgie un sirdsšķīstie atrod prieku, jo Viņš ir viņu gaidu piepildījums. Vajāšanu vidū Dievs ir atbrīvošanas avots; melu vidū Viņš ir patiesības enkurs. Jēzus pasludina: "Priecājieties un līksmojieties!" – teica pāvests Leons XIV.

Pēc pāvesta teiktā, Kalna svētības joprojām ir paradokss tiem, kas tic, ka Dievs atšķiras no tā, kā Jēzus Viņu atklāj. Tie, kas sagaida, ka augstprātīgie vienmēr valdīs pār zemi, ir pārsteigti par Kunga vārdiem, un tie, kas pieraduši domāt, ka laime pieder bagātajiem, uzskata Jēzu par sapņotāju. "Ilūzija slēpjas tieši ticības trūkumā Kristum: Viņš ir nabags, kurš dalās savā dzīvē ar visiem, lēnprātīgs, kas pacieš sāpes, miera nesējs, vajāts līdz nāvei pie krusta," sacīja Svētais tēvs, uzsverot, ka šādi Jēzus izgaismo vēstures nozīmi: nevis to, ko raksta uzvarētāji, bet gan to, "ko Dievs paveic, glābjot apspiestos". Dēls raugās uz pasauli "ar Tēva mīlestības reālismu". No otras puses, kā teica pāvests Francisks, "mēs nedrīkstam sekot ilūziju profesionāļiem, jo viņi nespēj dot mums cerību (Angelus, 2019. gada 17. februāris). Savukārt Dievs dod cerību vispirms tiem, kurus pasaule noraida."

Uzrunas noslēgumā apustuļa Pētera pēctecis atzīmēja, ka Kalna svētības mums kļūst par laimes apliecinājumu, mudinot pārdomāt, vai mēs to uzskatām par ieguvumu, ko var nopirkt, vai arī par dāvanu, ar kuru varam dalīties, neatkarīgi no tā, vai mēs to meklējam lietās, kas nolietojas, vai attiecībās, kas mūs pavada. "Patiesībā Kristus dēļ un pateicoties Viņam, pārbaudījumu rūgtums pārvēršas atpestīto priekā. Jēzus nerunā par tālu mierinājumu, bet par pastāvīgu žēlastību, kas mūs vienmēr atbalsta, īpaši bēdu brīžos," sacīja Leons XIV. "Kalna svētības paceļ pazemīgos un izklīdina lepnos viņu sirds domās. Tāpēc lūgsim Vissvētākās Jaunavas Marijas, Kunga kalpones, aizbildniecību, kuru visas paaudzes sauc par svētītu."

02 februāris 2026, 10:10

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >