Meklēt

2026.04.06 Regina Caeli 2026.04.06 Regina Caeli  (@Vatican Media)

Sludināt Kristus Lieldienas nozīmē piešķirt jaunu balsi cerībai

Pirmdien, 6. aprīlī, Otrajās Lieldienās, pāvests uzrunāja Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu “Debesu Karaliene” sapulcējušos ticīgos. Viltus ziņu laikmetā viņš pievērsās kristīgās liecības nozīmei un cilvēka komunikācijas godīgumam. Leons XIV pieminēja pāvestu Francisku, kurš pirms gada Otrajās Lieldienās pārkāpa mūžības slieksni. Svētā tēva uzrunu klātienē noklausījās 8 tk. cilvēku.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvesta uzrunas pilnais teksts:

«Dārgie brāļi un māsas, Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas!

Šis sveiciens, brīnuma un prieka pilns, pavadīs mūs visu nedēļu. Svinot jauno dienu, ko Kungs mums ir dāvājis, liturģija svin visas radības ieiešanu pestīšanas laikā: nāves izmisums Jēzus vārdā ir uz visiem laikiem kliedēts.

Šodienas Evaņģēlijs (Mt 28, 8-15) aicina mūs izvēlēties starp diviem stāstiem: sieviešu stāstu, kuras sastapa Augšāmcēlušos (9.-11. pants), vai sargu stāstu, kurus piekukuļoja sinedrija vadoņi (11.-14. pants). Pirmās sludina Kristus uzvaru pār nāvi; otrie vēsta, ka nāve uzvar vienmēr un jebkurā gadījumā. Viņu versijā Jēzus nav augšāmcēlies, bet gan Viņa mirstīgās atliekas ir nozagtas. No viena un tā paša fakta – tukšā kapa – izriet divas interpretācijas: viena ir jaunas un mūžīgas dzīvības avots, otra – drošas un galīgas nāves avots.

Šis pretstats liek mums aizdomāties par kristīgās liecības vērtību un cilvēka komunikācijas godīgumu. Bieži vien patiesības stāstu aptumšo fake news (“viltus ziņas”, kā mēs tās saucam šodien – tie ir meli, nepamatotas aizdomas un apsūdzības. Tomēr šādu šķēršļu priekšā patiesība nepaliek apslēpta; gluži pretēji: tā nāk mums pretī, dzīva un starojoša, izgaismojot visbiezāko tumsu. Tāpat kā sievietēm, kas ieradās pie kapa, Jēzus arī mums šodien saka: "Nebīstieties! Ejiet un sludiniet" (10. p.). Viņš pats kļūst par labo vēsti, par kuru jāliecina pasaulei: Kunga Pasha ir mūsu Pasha, cilvēces Pasha, jo šis Cilvēks, kurš mira par mums, ir Dieva Dēls, kurš par mums atdeva savu dzīvību. Tāpat kā Augšāmcēlušais, kurš vienmēr ir dzīvs un klātesošs, atbrīvo pagātni no postošām beigām, tā Lieldienu vēsts izpestī no kapa mūsu nākotni.

Dārgie, cik svarīgi ir, lai šis Evaņģēlijs sasniegtu jo īpaši tos, kurus nospiež ļaunums, kas izkropļo vēsturi un izraisa apjukumu sirdsapziņās! Es domāju par tautām, kuras moka karš, par kristiešiem, kurus vajā viņu ticības dēļ, par bērniem, kuriem atņemta iespēja mācīties. Sludināt Kristus Lieldienas vārdos un darbos nozīmē piešķirt jaunu balsi cerībai, kas citādi tiktu nosmacēta varmāku rokās. Kad Labā vēsts tiek pasludināta pasaulē, tā izgaismo visas ēnas jebkurā laikā.

Ar īpašu mīlestību Augšāmcēlušā gaismā mēs šodien pieminam pāvestu Francisku, kurš tieši pagājušā gada Otrajās Lieldienās atdeva savu dzīvību Kungam. Pieminot viņa lielo ticības un mīlestības liecību, lūgsimies kopā ar Jaunavu Mariju, Gudrības sēdekli, lai mēs spētu kļūt par arvien spožākiem patiesības vēstnešiem.»

Pēc lūgšanas “Debesu Karaliene”, ko dziedāja pāvests pats, viņš apsveica visus svētceļniekus no Itālijas un citām zemēm un atgādināja, “lai sports ar savu universālo brālības valodu” kalpotu “iekļaušanai un mieram”. Leons XIV to teica tāpēc, ka šajā dienā cilvēki dažādās pasaules malās piedalās Starptautiskās sporta dienas attīstībai un mieram pasākumos. Svētais tēvs arī pateicās visiem par apsveikumiem, ko saņēma Kristus Augšāmcelšanās svētkos, bet jo īpaši par lūgšanām. “Lai caur Jaunavas Marijas aizbildniecību Dievs atalgo katru ar savām dāvanām,” viņš vēlēja, atgādinot, ka visas Lieldienu Oktāvas dienas ir kā Kristus Augšāmcelšanās svētku turpinājums.

06 aprīlis 2026, 12:49

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >